Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2017. gada 27. aprīļa spriedums lietā Schmidt pret Latviju (sūdzība Nr. 22493/05).
2005 gadā pieteikuma iesniedzējam palīdzēja sagatavot sūdzību. Pēc tam sūdzība tika paziņota Latvijai.
Šajā gadījumā tika sekmīgi izskatīta sūdzība par izvairīšanos no tiesas par laulības šķiršanas lietām no atbildētāja paziņojuma pienācīgas norunas. Gadījumā, ja tiek pārkāptas Art. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pants.
Lietas apstākļi
Pieteikuma iesniedzējs atšķīrās ar vīru, ar kuru viņa dzīvoja Rīgas pilsētā (Latvija) un pārcēlās uz pārējo bijušo dzīvesvietu Hamburgas pilsētā (Vācija). Bez paziņojuma par pieteikuma iesniedzēju, viņas vīrs pēc tam uzsāka laulības šķiršanas procesu Latvijā. Viņš pastāstīja šķiršanās lietu tiesā, ka viņš nezina viņas adresi. Pēc sākotnējā neveiksmīgā mēģinājuma iesniegt pieteikuma iesniedzējam dokumentus par laulības šķiršanu viņas adresē Rīgā, šķiršanās tiesa piegādāja piegādi divos paziņojumos Latvijas oficiālajā laikrakstā. Bez informācijas par tiesvedību prasītājs nepiedalījās tiesas sēdē, un laulības šķiršana tika paziņota viņas prombūtnes laikā. Konventa tiesvedībā viņa saskaņā ar Konvencijas 6. panta 1. punktu sūdzējās, ka viņai ir atteikta lietas taisnīga izskatīšana.
Tiesību jautājumi
Par atbilstību Konvencijas 6. panta 1. punktam. Salīdzinošais juridiskais pētījums par dokumentu izsniegšanas procedūrām 31 Eiropas Padomes dalībvalstī ir parādījis, ka prasītājiem ir jānorāda atbildētāja adrese. Ja adrese nav zināma, tā būtu jāveic iespējamo, lai noteiktu to dažās valstīs valsts tiesā, un otra - prasītājam vai citu personu, piemēram, prokurora, tiesu izpildītājs vai īpašā pārstāvja. Tomēr Tiesa uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāda pieeja ir izvēlēta, iestādēm ir jārīkojas ar pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu, ka atbildētāji tiktu informēts par tiesvedību un ir iespēja ierasties tiesā un aizstāvēt sevi.
Latvijas likumdošana neprasīja valsts tiesām veikt pamatotus pasākumus, lai pēc savas iniciatīvas noteiktu atbildētāja dzīvesvietu. Nebija arī neviena cita persona, ir pienākums pārbaudīt, vai pastāv kāds, nemaz nerunājot prasītāja veikusi pietiekamus pasākumus, lai noteiktu atbildētāja adresi vai sniegt galvojumu, situācijā, kurā pieteikuma iesniedzējs nav ieinteresēts, lai noteiktu to rezidenci atbildētāja vai slēpt šo informāciju no tiesas. Tiesa uzsvēra, ka svarīgu uzdevumu informēt respondentus par viņu uzsākto procesu nevarēja attiecināt uz prasītāju. Turklāt Konvencijas dalībvalstu tiesām ir jāpārbauda, vai prasītāja iesniegtā informācija ir patiesa. Tomēr šajā lietā, neraugoties uz vairākām pazīmēm, ka vīram tika paziņots par pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietu, šķiršanās tiesa nemēģināja noteikt paziņotās informācijas patiesumu. Tādējādi laulības šķiršanas lieta nav saderīga ar taisnīgas tiesas prasībām.
Izšķirtspēja
Tika izdarīts Konvencijas 6. panta (vienprātīgi) prasību pārkāpums.
Kompensācija
Piemērojot Konvencijas 41. pantu. Tiesa prasītājai piešķīra EUR 5000 attiecībā uz morālo kaitējumu.